Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa

Zemgales šķīrējtiesaViens likums - viena taisnība visiem.

Zemgales šķīrējtiesa
Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesaSākumlapaZemgales šķīrējtiesaTiesvedības maksaZemgales šķīrējtiesaKalkulatorsZemgales šķīrējtiesaIzdrukāt Zemgales šķīrējtiesa
Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa
Zemgales šķīrējtiesa
Zemgales šķīrējtiesaŠķīrējtiesaZemgales šķīrējtiesaDokumentiZemgales šķīrējtiesaReglamentsZemgales šķīrējtiesaTiesvedības maksaZemgales šķīrējtiesaKalkulators
Zemgales šķīrējtiesa
Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa
Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesaLatZemgales šķīrējtiesaLitZemgales šķīrējtiesaEngZemgales šķīrējtiesaRus Zemgales šķīrējtiesa
Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa Zemgales šķīrējtiesa
 

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. punkts. Zemgales šķīrējtiesa

(1) Zemgales šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – šķīrējtiesa) ir starptautiska šķīrējtiesa, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu.

(2) Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz reglamentu, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz šķīrējtiesas darbību.

(3) Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „ZST”, reģistrācijas numurs 40008159279 (turpmāk tekstā – biedrība „ZST”).

(4) Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums: angļu valodā - Zemgales arbitration court, krievu valodā - Земгальский третейский суд, lietuviešu valodā - Zemgalės Trečiųjų teismas.

2. punkts. Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālās normas

(1) Šķīrējtiesai saistošs ir reglaments un procesuālās normas, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās.

(2) Šķīrējtiesas procesu regulē reglaments un procesuālās normas, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.

3. punkts. Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas

(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās.

(2) Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, šķīrējtiesas sastāvs nosaka pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamo likumu vai tiesību normas.

4. punkts. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

Šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses vienojušās par šī strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā un, ja strīds nav pakļauts ekskluzīvai tiesu jurisdikcijai.

5. punkts. Šķīrējtiesas darba organizācija

(1) Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs un vietnieki, kuri veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas darbību, kā arī šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.

(2) Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ biedrības „ZST” biedru sapulce. Biedrības „ZST” biedru sapulce var atcelt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no amata.

(3) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs, pēc saviem ieskatiem, iecelt sev vietniekus.

(4) Šķīrējtiesas priekšsēdētāja vietniekus no amata var atcelt šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai biedrības „ZST” biedru sapulce.

(5) Šķīrējtiesas priekšsēdētāja vietnieki pildot šķīrējtiesas priekšsēdētāja pienākumus un funkcijas darbojas ar šķīrētiesas priekšsēdētāja pilnvarām un tiesībām.

(6) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs un vietnieki, pildot savus pienākumus un funkcijas, ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam un šķīrējtiesas reglamentam.

II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS

6. punkts. Šķīrējtiesas līguma jēdziens, tā puses un forma

(1) Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(2) Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas, Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona un jebkurš cits privāto tiesību subjekts.

(3) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
1) kā atsevišķs līgums;
2) kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);
3) pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(4) Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.

7. punkts. Šķīrējtiesas līguma spēks

(1) Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

(2) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

(3) Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.

III. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

8. punkts. Šķīrējtiesneši

(1) Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šī reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

(2) Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesis pilda savus pienākumus godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.

(3) Šķīrējtiesnešu atbilstību Šķīrējtiesas likuma prasībām apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

9. punkts. Šķīrējtiesas sastāvs

(1) Šķīrējtiesa izšķir strīdus trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu skaitu.

(2) Šķīrējtiesnešu skaitam jābūt nepāra.

10. punkts. Šķīrējtiesnešu iecelšana

(1) Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

(2) Šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir tiesības šķīrējtiesnešu iecelšanu uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskai vai juridiskai personai.

11. punkts. Šķīrējtiesneša atcelšana

(1) Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

(2) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc vienas puses lūguma var atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, gadījumā, ja šķīrējtiesnesis ilgāk par 14 dienām nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ.

12. punkts. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati

(1) Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja:
1) uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis;
2) viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām;
3) viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;
4) citi apstākļi izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.

(3) Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamats tai kļuvis zināms pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

13. punkts. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība

(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.

(2) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

(3) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājam kļūst zināmi šī reglamenta 12. punkta 2. daļā minētie apstākļi, viņš nekavējoties par tiem informē abas puses un izskaidro to tiesības pieteikt noraidījumu attiecīgam šķīrējtiesnesim.

14. punkts. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

(1) Šķīrējtiesnesim ir tiesības atteikties no strīda izšķiršanas rakstiski paziņojot par to šķīrējtiesas priekšsēdētājam.

(2) Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to šķīrējtiesā.

(3) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2) ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;
3) ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
4) ar šķīrējtiesneša atcelšanu;
5) ar šķīrējtiesneša nāvi.

(4) Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šī reglamentā noteiktajā kārtībā.

15. punkts. Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas

(1) Pēc jauna šķīrējtiesneša iecelšanas strīda izšķiršanas process jāsāk no jauna, ja strīdu izšķir šķīrējtiesnesis vienpersoniski, vai ja tiek iecelts jauns šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

(2) Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības sākt no jauna strīda izšķiršanas procesu, gadījumā, ja šķīrējtiesas sastāvā tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis.

IV. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

16. punkts. Strīda pakļautība

(1) Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai tā spēkā esamību.

(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasības pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš.

(3) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja strīda pakļautība šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

(4) Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem, vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izskatīšanu.

(5) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, tā izbeidz šķīrējtiesas procesu vai tā daļu šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.

17. punkts. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas šķīrējtiesā

Šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas puses pamatota lūguma var pieņemt lēmumus šķīrējtiesas procesa nodrošināšanai un citus pagaidu lēmumus.

18. punkts. Procesuālie termiņi

(1) Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesa.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

(3) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(4) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(5) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.

(6) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(7) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

(8) Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

19. punkts. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana

(1) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.

(2) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

(3) Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

(4) Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.

(5) Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

20. punkts. Korespondence

(1) Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa, ja tas noteikts šķīrējtiesas reglamentā, otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.

(2) Šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi.

(3) Šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

(4) Šā punkta pirmajā daļā minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

21. punkts. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

22. punkts. Pušu līdztiesība un sacīkste

Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

23. punkts. Šķīrējtiesas procesa kārtība

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, šķīrējtiesa izšķir strīdu saskaņā ar šo reglamentu.

(3) Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.

24. punkts. Šķīrējtiesas valoda

(1) Process šķīrējtiesā notiek valodā, par kuru puses ir vienojušās. Ja puses nav vienojušās par strīda izšķiršanas valodu, to nosaka šķīrējtiesa.

(2) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

(3) Ja šķīrējtiesas sastāvs, vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa.

25. punkts. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskā persona savu lietu šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

(2) Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:
1) kura nav sasniegusi pilngadību;
2) kurai nodibināta aizgādnība;
3) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
4) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
5) kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
6) kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(3) Konstatējot šā punkta otrajā daļā minētos apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.

(4) Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šīs pastāvīgās šķīrējtiesas procesos.

(5) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

26. punkts. Strīda izšķiršanas vieta

(1) Puses var brīvi vienoties par strīda izšķiršanas vietu. Ja puses nav vienojušās par strīda izšķiršanas vietu, to nosaka šķīrējtiesa.

(2) Pierādījumu pārbaudei šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to šķīrējtiesas procesa dalībniekus.

(3) Ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, tad pusēs sedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumus.

27. punkts. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesas process uzsākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.

(2) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.

28. punkts. Prasības pieteikums

(1) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.

(2) Prasības pieteikumā norāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7) prasītāja prasījumus;
8) pievienoto dokumentu sarakstu;
9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(3) Prasības pieteikumam pievieno:
1) šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
2) līgumu, kura sakarā strīds radies;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā.

(4) Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

29. punkts. Šķīrējtiesas rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas

(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šī reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu. Paziņojumā piedāvā atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus dokumentus.

(2) Puses var iepazīties ar prasības pieteikuma pielikumiem un citiem lietas materiāliem šķīrējtiesā darba laikā.

30. punkts. Šķīrējtiesas rīcība, ja prasības pieteikums neatbilst reglamenta prasībām

(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs atstāj prasības pieteikumu bez tālākas virzības un informē par to iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus.

(2) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.

(3) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam bez izskatīšanas.

31. punkts. Atsauksme uz prasību

(1) Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību;
3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

(3) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.

(4) Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

32. punkts. Pretprasība

(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību.

(2) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

(3) Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai.

(4) Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un:
1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;
3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(5) Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

(6) Pretprasību, ko pieņēmusi šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

33. punkts. Šķīrējtiesas sēdes noteikšana

(1) Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam noteiktais termiņš atsauksmes sniegšanai un ir iecelts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku.

(2) Pēc šķīrējtiesas sēdes noteikšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanas paziņo lietas dalībniekiem šķīrējtiesas sēdes dienu, laiku un šķīrējtiesas sastāvu.

(3) Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

V. STRĪDA IZŠĶIRŠANA

34. punkts. Strīda izšķiršanas veidi un tās norise

(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz brīdim, kad šķīrējtiesas process tiek izbeigts ar nolēmumu, pieprasa mutvārdu procesu vai šķīrējtiesas sastāvs secinās, ka iesniegtie pierādījumi un materiāli nav pietiekoši, lai izšķirtu strīdu.

(2) Ievērojot šī reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt strīda izšķiršanas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības. Strīda izšķiršanas procesu vada šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

(3) Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs atklāj šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu.

(4) Strīda izšķiršana rakstveida procesā sākas ar brīdi, kad šķīrējtiesas sastāv sanāk strīda izšķiršanai.

35. punkts. Pušu iepazīšanās ar saņemtajiem materiāliem un pierādījumiem

Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

36. punkts. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā

(1) Ja atbildētājs šajā reglamentā noteiktajā termiņā neiesniedz atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

(2) Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

37. punkts. Prasības grozīšana un papildināšana

(1) Puse var grozīt un papildināt prasību līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai. Par prasības grozīšanu un papildināšanu nav uzskatāma:
1) prasījumu precizēšana;
2) acīm redzamu kļūdu izlabošana prasībā;
3) procentu un pieaugumu pievienošana prasībai;
4) prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;
5) prasījuma kopējās summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās;
6) prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ;
7) prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaitā pieaugušajām tirgus cenām.

(2) Ja šī punkta 1. daļā noteiktajā kārtībā tiek palielināts prasības apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.

(3) Uzsākot strīda izšķiršanu, šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības grozīšanu un papildināšanu, ja tādējādi tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.

(4) Prasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

38. punkts. Protokols

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 2 dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 3 (trīs) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes.

(3) Protokolā norāda:
1) šķīrējtiesas nosaukumu;
2) lietas numuru;
3) izskatīšanas vietu un datumu;
4) puses;
5) atzīmes par pušu piedalīšanos strīda izšķiršanā;
6) šķīrējtiesnešu, sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus;
7) strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;
8) pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;
9) iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai.

(4) Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa. Puse pēc tās lūguma var saņemt protokola kopiju.

39. punkts. Pierādījumi

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var piedāvāt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.

(3) Kā rakstveida pierādījumu iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju. Ja puses iesniedz dokumenta apliecinātu kopiju, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt uzrādīt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā kopiju.

(4) Šķīrējtiesas sastāvs pats nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

40. punkts. Ekspertīze

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta rakstiska lūguma var noteikt ekspertīzi. Ekspertīze tiek noteikta gadījumos, kad strīdā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē.

(2) Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse šķīrējtiesas noteiktajā termiņā avansā ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem. Avansa summas apmēru nosaka šķīrējtiesa.

(3) Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorāda jautājumi, par kuriem pēc viņas domām ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka šķīrējtiesas sastāvs. Pušu uzdoto jautājumu noraidīšana šķīrējtiesas sastāvam ir jāmotivē.

(4) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesas sastāvs. Ja nepieciešams, šķīrējtiesas sastāvs izraugās vairākus ekspertus.

(5) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

(6) Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(7) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

41. punkts. Eksperta, tulka un sekretāra noraidījums

Pēc puses pieteikuma eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīti šī reglamenta 12. punktā noteiktajos gadījumos. Noraidījums jāpieteic nekavējoties pēc tam, kad puse ir uzzinājusi noraidījuma pamatu. Jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

42. punkts. Puses izstāšanās procesuālās sekas

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. Šajā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(2) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

43. punkts. Tiesības uz iebildumiem

(1) Ja pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

44. punkts. Procesa dokumentu glabāšana pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas

Procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.

45. punkts. Nolēmuma pieņemšana

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.

(2) Šķīrējtiesas sastāvs pēc paša izvēles nolēmumu pieņem šķīrējtiesas sēžu zālē vai apspriežu istabā.

(3) Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(4) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.

(5) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.

(6) Ja ar šķīrējtiesas nolēmumu pusēm ir noteikts samaksāt šķīrējtiesai papildus šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts tikai pēc nolēmumā noteikto maksājumu izdarīšanas.

46. punkts. Izlīgums

(1) Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.

(2) Izlīgums pieļaujams jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.

(3) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(4) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

(5) Izlīgumu šķīrējtiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

47. punkts. Spriedums

(1) Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.

(2) Šķīrējtiesas sastāvs spriedumu taisa rakstveidā.

(3) Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(4) Spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.

(5) Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.

48. punkts. Sprieduma kļūdu izlabošana. Sprieduma izskaidrošana. Papildspriedums

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.

(2) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.

(3) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.

(4) Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar šā reglamenta 47.punktu.

49. punkts. Strīda izšķiršanas atlikšana

(1) Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.

(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
1) ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3) pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.

(3) Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar paziņojumu.

50. punkts. Šķīrējtiesas procesa apturēšana

(1) Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
2) puse zaudējusi rīcībspēju;
3) šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

(2) Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:
1) puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
2) šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.

(3) Šķīrējtiesas process tiek apturēts:
1) šī punkta 1. daļas 1. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
2) šī punkta 1. daļas 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
3) šī punkta 1. daļas 3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;
4) šī punkta 2. daļas 1. un 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos apakšpunktos minētie apstākļi.

(4) Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.

(5) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

51. punkts. Prasības atstāšana bez izskatīšanas

(1) Šķīrējtiesai ir pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas, ja:
1) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;
2) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
3) šī reglamenta 30. punkta 3. daļā noteiktajā gadījumā.

(2) Šķīrējtiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas:
1) pēc prasītāja lūguma;
2) ja prasītājs atkārtoti neierodas uz šķīrējtiesas sēdi un nav lūdzis izšķirt strīdu viņa prombūtnē.

(3) Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas šķīrējtiesa pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(4) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību.

52. punkts. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1) prasītājs atteicies no prasības;
2) puses vienojas par izlīgumu;
3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
4) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šā punkta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

(3) Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šā punkta pirmās daļas 3., 4. vai 5.punktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

53. punkts. Strīda jauna izšķiršana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Strīdu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt puse, iesniedzot pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu.

(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu strīda jaunai izšķiršanai.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

(4) Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:
1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatēts apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltots rakstveida vai lietisks pierādījums, uz kuru pamata taisīts spriedums;
2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums;
3) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā strīdā;
4) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(5) Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:
1) šā punkta 4. daļas 1. un 2. apakšpunktā norādītajos gadījumos - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā;
2) šā punkta 4. daļas 3. apakšpunktā norādītajos gadījumos - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots tas spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;
3) šā punkta 4. daļas 4. apakšpunktā norādītajā gadījumā - no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(6) Pieteikums sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniedzams rakstveidā. Uz pieteikumu attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

(7) Par šķīrējtiesas sēdi paziņo un pieteikuma norakstu nosūta strīda pusēm. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(8) Šķīrējtiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā punkta 4. daļu.

(9) Ja šķīrējtiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izšķir strīdu pēc būtības.

(10)Ja šķīrējtiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida.

54. punkts. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par 5 dienām.

VI. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI

55. punkts. Šķīrējtiesas procesa izdevumi

(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa, šķīrējtiesneša honorārs, un citas ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas. Šķīrējtiesas procesa tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2 un tas samaksājams pirms prasības iesniegšanas šķīrējtiesā.

(2) Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2, ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus. Bez pušu piekrišanas izdevumu apmērs nevar tikt palielināts vairāk kā divas reizes.

(3) Šķīrējtiesas procesa izdevumos, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2. palielinās šī pielikuma noteiktajā kārtībā, gadījumos, kad tiek izmantoti tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumi, kā arī šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanas izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šo šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.

(4) Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.

(5) Ja, izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.

(6) Ja saskaņā ar pušu vienošanos šķīrējtiesas procesa vieta ir ārpus šķīrējtiesas atrašanās vietas, paredzamie šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi ir sedzami šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā, pretējā gadījumā strīds izšķirams šķīrējtiesas noteiktajā vietā. Ja pušu iemaksātie šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi strīda izšķiršanas laikā nav izmantoti iemaksātajā apmērā, atlikusī summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.

(7) Pieņemot nolēmumu strīdā, šķīrējtiesa lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, ka arī ar lietas vešanu saistīto izdevumu, t.sk. izdevumu par juridisko palīdzību, ceļa un uzturēšanās izdevumu, un citu ar lietas vešanu saistīto izdevumu sadalījumu starp pusēm. Izdevumi ir attiecināmi uz pusēm apmērā, kādā tos šķīrējtiesa atzīst par samērīgiem un atbilstošiem.

56. punkts. Prasības summa

(1) Prasības summa ir:
1) prasībās par naudas piedziņu - piedzenamā summa;
2) prasībās par mantas izprasīšanu - izprasāmās mantas vērtība;
3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu - maksājumu kopsummā;
4) prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem - visu maksājumu un devumu kopsumma;
5) prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem - visu maksājumu un devumu kopsumma;
6) prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu - summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus;
7) prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu - atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma;
8) prasībās par mantas nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu - maksājuma kopsumma par mantas lietošanu atlikušajā līguma darbības laikā;
9) prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu - tā tirgus vērtība, bet ne mazāka par tā kadastrālo vērtību;
10) prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem - visu prasījumu kopsumma.

(2) Prasības summu norāda prasītājs. Ja norādītā prasības summa acīm redzami neatbilst izprasāmās mantas tirgus vērtībai, prasības summu nosaka šķīrējtiesa.

57. punkts. Ar strīda izšķiršanu saistīto izdevumu atmaksāšana

(1) Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi atmaksājami pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:
1) ja iemaksāti lielākie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, nekā to nosaka šis reglaments vai šķīrējtiesa;
2) ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka vai eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi netika izmantoti vai avansā iemaksātās summas netika izlietotas pilnībā, iemaksātā summa vai tās neizlietota daļa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi;
3) ja līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību, pusei tiek atmaksāts šķīrējtiesneša honorārs.

(2) Ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par to atmaksāšanu iesniegts gada laikā no summas iemaksas dienas.

58. punkts. Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana

(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām. Ja puses par to nav vienojušas, šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana tiek noteikta saskaņā ar šī punkta noteikumiem.

(2) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā daļā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

(3) Ja prasītājs atsakās no prasības, tas atlīdzina atbildētājam radušos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.

(4) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, šķīrējtiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.

(5) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
1) izdevumi juridiskās palīdzības samaksai - to faktiskajā apmērā;
2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi - izdevumu faktiskajā apmērā.

(6) Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to , ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

(7) Ja prasība noraidīta vai prasītājs atsakās no prasības, izņemot šī punkta 3. daļā minēto gadījumu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

 

 

Zemgales šķīrējtiesa